Ieskats Jevas sesijā
Dzirdu, ka aiz durvīm kāds ir. Uzreiz nevaru saprast, vai pie manis, vai blakus kabinetā. Tomēr izklausās, ka stāv pie mana kabineta durvīm. Atveru. Monika! Atnākusi 10 minūtes pirms norunātā laika.
- Sveiki! Nāc iekšā!- Var? - Monika nāk otro reizi, un es pamanu, ka viņa ir mazliet uztraukusies. Kad viņa ir novilkusi mēteli un apsēžas, apsēžos arī es un jautāju:
- Kā tev iet, Monika?Viņa nolaiž acis un atskatās uz durvīm. - Ne visai labi. Es neko neizdarīju. Es neizpildīju mājasdarbu. Noslinkoju!
- Tā gadās ar cilvēkiem. Un kas tev sanāca?- Nekas nesanāca!
Pirms sesijas apskatījos Monikas pirmās sesijas pierakstus. - Klau, kā būtu, ja mēs paspēlētu vienu spēli?
Monika pamāj ar galvu.
- Iedomājies, ka es un tu esam
no citas planētas un atlidojām uz Zemi kādas noteiktas misijas izpildei.
Monika nopietni klausās.
Iztaisno muguru.
- Uzdevums nr.1 - izdzīvot uz
planētas Zeme. Uzdevums nr.2 - dzīvot piepildītu, harmonisku dzīvi un radīt
kaut ko ļoti noderīgu citiem cilvēkiem (šo es paņēmu no Monikas teiktā
iepriekšējā sesijā). Vai drīkstu tev pajautāt?- Monika atļaujot pamāj ar galvu,
- kas tev jau sanāca?
Monika paskatās uz mani kā uz mazu bērnu un ar klusu smaidu pārliecinoši saka - Es izdzīvoju!
- Forši! Tad sanāk, ka uzdevums nr.1. tiek izpildīts.
Kā ar otro uzdevumu?
- Es kopš pagājušās sesijas katru dienu domāju par to, kas es esmu un ko
vislabāko varētu darīt, lai mana dzīve būtu piepildīta.
- Katru dienu domāji?
- Jā, es pat pierakstīju savas domas. Tu devi man uzdevumu pierakstīt labās lietas, to es neizdarīju, bet es gandrīz katru dienu rakstīju par to, ko es varētu darīt cilvēces labā. Tas skan patētiski, tomēr...
- Pastāstīsi, kas tev sanāca?
Monika stāsta, un es dzirdu dziesmu. Par prieku, par vieglumu un par brīvību. Par kalpošanu un dzīves jēgu...
- Tad kas ir tas, kam tu gribētu pievērsties šodien?...
...Kad atdodu Monikai otrās sesijas pierakstus, pirms tam nokopējot ar viņas atļauju eksemplāru sev, pajautāju:- Kas tev bija visvērtīgākais šīs dienas sesijā?
- Es patiešām novērtēju to, ka esmu izdzīvojusi. Un to, ka veltīju laiku domāšanai un pierakstiem. Un tagad man ir pārliecība, ka visu daru pareizi, un ir plāns, ko darīt tālāk. Un tāds prieks!Mēs apskaujamies, un es aizveru aiz Monikas durvis. Smaidu. Mēs izpildījām uzdevumu. Abas.